Close

Partneriem

 

Jaunumi

Vide un enerģija 2012
No šī gada 18.līdz 21.oktobrim Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā, notika izstāde „Vide un enerģija 2012”, kurā dalību ņēma arī SIA Bio-Venta ražošanas direktors, kurš uzstājās ar priekšlasījumu „Biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas”
30.11.2012
 
Eiropā biodīzeļdegviela ir visvairāk saražotā biodegviela (2009. gadā Eiropā saražots vairāk kā 9 milj. tonnas, kas ir 75% no visām Eiropā saražotajām biodegvielām).
 
Runājot par situāciju Latvijā, uz šo brīdi SIA Bio-Venta gan pēc ražošanas jaudām, gan pēc saražotā apjoma ir tālu priekšā citām Latvijas biodīzeļdegvielas rūpnīcām, kuras šobrīd ir apstādinājušas ražošanu vai slēgtas.
 
Latvijā 2011. gadā tika izaudzētas ap 260 000 tonnām rapšu sēklu un no tām aptuveni 40 000 iepirka SIA Bio-Venta, pārējais daudzums tika eksportēts. Izaudzētais rapša daudzums ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu ar 10% biodīzeļdegvielu - aptuveni 70 000 tonnas gadā. Lai saražotu 1 tonnu biodīzeļdegvielas, ir nepieciešams apmēram 3 tonnu rapša sēklu. No šī daudzuma, rapšu sēklu eļļas spiešanas procesā, veidojas aptuveni 2 tonnas rapšu raušu. Papildus Latvijā audzētajām izejvielām ir iespējams iepirkt rapšu eļļu Krievijā, saražot biodīzeļdegvielu un eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm, tādējādi radot pievienoto vērtību un atstājot to Latvijā.
 
SIA Bio-Venta ražotā biodīzeļdegviela atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, kuras ir izvirzījušas gan ES, gan Latvijas institūcijas:
  • Kvalitātes prasības biodīzeļdegvielai (FAME) – standarts LVS EN 14214.
  • MK noteikumi Nr.772. no 2005. gada 18. oktobra „Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.
  • Kvalitātes prasības fosilajai dīzeļdegvielai – LVS EN 590. Šobrīd atļauj 7% (v/v) FAME piejaukumu.
  • MK noteikumi no 2000.gada 26.septembra Nr.332 „Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” Noteikts obligāts 5% (v/v) FAME piejaukums, izņemot arktisko degvielu.
  • Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2009/28/EK no 2009.gada 23.aprīļa par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Līdz 2020.gadam jāsasniedz 10% atjaunojamās enerģijas patēriņš transportā.
  • Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2009/30/EK no 2009.gada 23.aprīļa par benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām. Pieļauj līdz 7% (v/v) FAME piejaukumu.
 
Bez tam SIA Bio-Venta ražotajam produktam – biodīzeļdegvielai, ir šādas priekšrocības, salīdzinājumā ar fosilo degvielu:
  • Draudzīgums apkārtējai videi - iegūšanas procesā vismaz par 35% (Bio-Ventas gadījumā 57%) mazāki siltumnīcas efekta gāzu izmeši, salīdzinot ar fosilās dīzeļdegvielas iegūšanu.
  • Drošāka uzglabāšanā - biodīzelis nav bīstams pēc ķīmisko vielu klasifikācijas (uzliesmošanas temperatūra fosilajam >550C; biodīzelim >1010C).
  • Biodegrababls – ātri noārdās apkārtējā vidē.
  • Ievērojami mazāki izmeši ar izplūdes gāzēm (CO par 63-99%; HC par 73-99%; putekļi par 42-66% mazāk kā fosilai dīzeļdegvielai).
  • Labākas eļļošanas īpašības – mazāks degvielas sistēmas detaļu nodilums;
  • Izmantojamība ziemā – rapšu biodīzeļdegviela līdz -28 0C, ja izmanto speciālas piedevas, kas atbilst 1. arktiskajai dīzeļdegvielas klasei. No rapšu eļļas iegūts biodīzelis bez piedevām ir izmantojams līdz -14 0C.
  • Izdevīgāka cena. Piemēram, DUS Sumata Ventspilī tirgo DD par 0,974 Ls/l; bioDD par 87,4 Ls/l; kas ir par 10,3 % mazāk. Attiecīgi uz 100 l degvielas ietaupījums būs 4,3 Ls.

Tomēr, neskatoties uz priekšrocībām, biodīzeļdegvielai ir arī šādi trūkumi:

  • Nedaudz lielāks degvielas patēriņš (par 5-6 % vairāk).
  • Piesardzība uzglabāšanā – nedrīkst pieļaut ūdens iekļūšanu tvertnē, īsāks uzglabāšanas laiks (ieteicams ne vairāk kā 1 gads).
  • Ne visi dzinēji ir piemēroti 100 % biodīzeļdegvielas izmantošanai, lai gan daudzus ir iespējams pārbūvēt ar nelielām izmaksām.
  • Jāievēro noteikta procedūra pārejai uz biodīzeļdegvielu. Biodīzelis ir daudz labāks šķīdinātājs, tāpēc viegli šķīdina parasto gumiju, kā arī visus nosēdumus no degvielas tvertnes. Parasti pārejot no fosilās uz biodegvielu, pēc 1-2 bāku izlietošanas jānomaina degvielas filtrs, pēc tam tas jāmaina ierastos intervālos.
  • Pirms transportlīdzekļa ilgstošas stāvēšanas (vairāk kā 1 gadu) vēlams pāriet uz fosilo dīzeļdegvielu, jo biodīzeļdegviela ilgstoši uzglabājoties var sākt oksidēties un veidot nosēdumus.
Biodegvielas tika izveidotas un pastāv tikai pateicoties Eiropas, ASV un citu pasaules valstu politiskajam atbalstam, un valstu likumdevēji ir atbildīgi par šīs nozares turpmāko pastāvēšanu. Mūsdienu tirgus apstākļos nevienā valstī biodegvielu ražošana nevar pastāvēt bez tieša vai netieša valsts atbalsta.
 
Pasaulē zināmi biodīzeļdegvielas plašas izmantošanas piemēri:
  • Sabiedriskais transports – Grāca (Austrija); Gdaņska (Polija); Aalborg (Dānija); Malme (Zviedrija); Tulūza (Francija) u.c.
  • Daudzas transporta kompānijas Vācijā, Austrijā, Francijā, Zviedrijā un citās valstīs saviem autoparkiem izmanto vai nu tīru biodīzeļdegvielu (B100) vai 30% piejaukumu fosilajai (B30).
  • Ir vesela virkne dzinēju, kuri ir piemēroti jau no rūpnīcas, lai izmantoto 100% biodīzeli (daudzi dzinēju modeļi no Caterpillar, DAF, Daimler, Deutz; Irisbus, Iveco, Liebherr, MAN, Mercedes Benz, Neoplan, Renault, Scania, Setra, Volvo), pilns saraksts www.ufop.de. Arī daudzas traktortehnikas var izmantot 100 % biodīzeļdegvielu, piemēram, NewHolland.
  • Koncerns PSA (Francija), kas izstrādā dzinējus Renault un Citroen automašīnām, ir paziņojis, ka visi viņu jaunākās paaudzes dzinēji ir piemēroti 30% biodegvielas (B30) izmantošanai.
<< atpakaļ