Close

Partneriem

 

Jaunumi

SIA Bio-Venta gatavojas Reformu vadības grupas sēdei

Šī gada decembra vidū notiks Ministru Kabineta Reformu vadības grupas sēde, kurā tiks spriests par biodegvielu nākotni. Lai pienācīgi sagatavotos šai sēdei, ir ticis veikts nozīmīgs darbs, informējot sabiedrību un presi par situāciju biodegvielu nozarē.

05.12.2012
 
     Biodegvielu nozari reglamentē vairāki normatīvie akti, kas nosaka šo degvielu kvalitāti, atbilstību ilgtspējas prasībām, kā arī biodegvielu izmantošanas intensitāti:

     1) Kvalitātes prasības biodīzeļdegvielai – LVS EN 14214.

     2) 18/10/2005 MK noteikumi Nr.772 „Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu,  tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.

     3) Kvalitātes prasības fosilajai degvielai – LVS EN 590. Šobrīd atļauj 7% (v/v) FAME piejaukumu.

     4) 26/09/2000 MK noteikumi Nr.332 „Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” Noteikts obligāts 5% (v/v) FAME piejaukums, izņemot arktisko degvielu.

     5) 23/04/2009 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Noteikts, ka līdz 2020.gadam no visām transportā izmantojamajām enerģijām 10% jābūt enerģijām, kas ražotas no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

     Tomēr Latvijā šobrīd nav nopietnas biodegvielu nozari atbalstošo normatīvo aktu bāzes, kas pierādītu valsts mēroga ieinteresētību biodegvielu nozares pastāvēšanas veicināšanā un noteiktu atbalsta pasākumu kopumu, kurus ieviešot un uzturot tiktu nodrošināta biodegvielu nozares pastāvēšanas iespēja.

 

     16/03/2004 Zemkopības ministrija izstrādāja Rīcības plānu programmas „Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā” īstenošanai, no kura ir izpildītas divas sadaļas: „Biodegvielas kvalitātes kontroles sistēmas ieviešana” un „Latvijas apstākļiem piemērotākā attīstības modeļa noteikšana”. Nav izpildīta šī plāna sadaļa par ES prasību izpildei nepieciešamo resursu nodrošināšanu, kā arī pasākums biodegvielas pašizmaksas samazināšanai, biodegvielu veicināšanas u.c. noteiktie pasākumi. Šis plāns tiek atcelts ar 20/07/2005 MK noteikumiem „Par Ministru kabineta 2004.gada 21.jūlija rīkojuma Nr.511 "Par rīcības plānu programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā" īstenošanai” atzīšanu par spēku zaudējušu”, tā vietā neizstrādājot jaunu dokumentu, kas turpinātu realizēt iepriekšējā plāna saistības.

 

     17/03/2005 tika pieņemts „Biodegvielas likums”, kura mērķis ir veicināt biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi draudzīgu, piegādei drošu atjaunojamu energoresursu izmantošanu. Šī likuma svarīgākā vadlīnija ir biodegvielu aprites veicināšana, nosakot atbalsta subsīdiju lielumu. Taču kopš 2011.gada atbalsta subsīdijas biodegvielu ražotājiem netiek noteiktas.

     Ar 22/06/2005 MK noteikumiem Nr.402 „Par Biodegvielas likuma īstenošanas pasākumiem”, par biodegvielu nozares uzraugošo iestādi ir noteikta Ekonomikas ministrija, kurai jānodrošina rūpnīcu nepārtraukta darbība, lai tiktu izpildītas ES prasības attiecībā par AER izmantošanu, tomēr līdz šim, neskatoties uz SIA Bio-Venta aktīvo līdzdalību dokumentu izstrādē un sagatavošanā, ierosinājumiem un priekšlikumiem, ministrija nav izrādījusi pretimnākšanu, izstrādājot attiecīgus normatīvos aktus biodegvielu nozares attīstībai.

     Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti 2012.gada rudenī izstrādāja pētījumu „Biodegvielas izmantošanas iespēju izvērtējums Latvijā līdz 2030.gadam”. Pētījumā tika noteikts, ka biodegvielu ražotnēm uz tautsaimniecību ir pozitīva un nozīmīga ietekme, veidojot pievienoto vērtību 0.54 LVL apmērā no katra biodegvielas litra, ja izejvielas tiek audzētas Latvijā, un 0.28 LVL, ja izejvielas tiek importētas.

     SIA Bio-Venta ražotne tika izveidota 2008.gadā, kad bija augsta cena būvniecībai un arī naudai (kredīta procenti). Tā rezultātā biodīzeļdegvielas ražošanas pašizmaksā būtisku sastāvdaļu sastāda pieskaitāmās izmaksas (bankas procenti, amortizācija jeb bankas kredīta maksājumi). Tā kā tiešais atbalsts tika saņemts ar kavēšanos un tam paralēli netika ieviesti biodegvielas patēriņa veicināšanas pasākumi, tad ražošana notika ar mazām jaudām (30-50%), salīdzinot ar maksimāli iespējamo. Tas savukārt neļāva izmantot izdevīgo cenu situāciju izejvielu un gatavās produkcijas tirgū, lai uzņēmums varētu ražot ekonomiski izdevīgi un ģenerēt naudas plūsmu, kas būtu adekvāta visu izmaksu segšanai.

     2008.gadā, kad tika pabeigta SIA Bio-Venta ražotnes būvniecība, no valsts budžeta vai ES fondiem nebija pieejams līdzfinansējums investīcijām, kāds tas ir bijis citu nozaru ražotnēm, piemēram, 2010., 2011. un 2012.gadā, kad bija iespējas saņemt līdzfinansējumu jaunu ražotņu izbūvei un modernizācijai ar LIAA starpniecību. Līdzīgi Latvijas valsts ar ES fondu starpniecību sedz naudas cenu (procentus) līdz 4% uzņēmumu, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi. Arī SIA Bio-Venta ir ļoti cieši saistīta ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un ir svarīgs realizācijas posms zemniekiem, bet diemžēl MK noteikumi Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība” neļauj piemērot šos nosacījumus, kas varētu samazināt biodīzeļdegvielas ražošanas izmaksas.Ņemot vērā to, ka degvielas ražošana Latvijas valstī no Latvijā audzētām izejvielām ir stratēģiski svarīga valsts līmenī, ir nepieciešams nodrošināt, lai SIA ”Bio-Venta” ražotne varētu atsākt normālu, ekonomiski pamatotu biodīzeļdegvielas ražošanu, un Latvijas Republikai būtu iespēja izpildīt mērķi par atjaunojamo resursu izmantošanu transportā saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK prasībām.
     Tāpēc no valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondiem būtu nepieciešams kompensēt rūpnīcas investīciju kredīta (EUR 32 258 984,00) un naudas cenas (EUR 7 477 377,98) maksājumus līdz 2019.gada 31.decembrim.
Ņemot vērā to, ka ES valstis ir izvēlējušās savus ražotājus atbalstīt, kompensējot tiem daļu ieguldīto investīciju, arī Latvijas valstij būtu nepieciešams daļēji dzēst investīciju apjomus vai kredītprocentus laika periodā, kamēr ES dalībvalstis sniegs atbalstu saviem ražotājiem veicināšanas pasākumu veidā vai tiešā atbalsta veidā (aptuveni 9 miljonu LVL gadā), ievērojot saražotos apjomus.

    

     Viena gada laikā būtu jāpanāk zemāk minēto veicināšanas pasākumu ieviešana (jāsagatavo un jāpieņem virkne normatīvie aktu):

1.  Jāievieš obligātais piemaisījums degvielai 7% apmērā pēc iespējas ātrāk. Turklāt jānosaka, ka B7 jaucams visu gadu arī arktiskās klases dīzeļdegvielai ziemas periodā, kas izdarāms, nosakot stingrākas kvalitātes prasības attiecībā uz monoglicerīdiem biodīzeļdegvielā.
2.  Jāveicina maksimāli liels biodegvielu (B30; B100; E85) patēriņš ar valsts un pašvaldību autoparka palīdzību. Atjaunojot un papildinot autoparku iepirkumu konkursos, kā obligāts nosacījums jāiekļauj B30, B100 vai E85 degvielas patēriņš, kā arī jau esošajā autoparkā, kuros saskaņā ar tehniskajiem datiem ir atļauts lietot augstāku biodegvielas koncentrāciju, jānosaka obligāts nosacījums šādu degvielu lietot. Lai papildus radītu pārliecību par biodegvielas nekaitīgumu, var pieaicināt Latvijas zinātniski pētnieciskos institūtus veikt pētījumus uz vietas.
3.  Jāturpina piemērot akcīzes nodokļa atlaides degvielai ar augstu biodegvielas saturu.
4.  Jāveicina valsts atbalsts un Eiropas fondu līdzekļu naudu piesaiste smagās tehnikas iegādei lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, kas darbojas ar tīru biodegvielu.
5.  Uzlikt par pienākumu 7% no stratēģiskām valsts degvielas rezervēm uzglabāt kā biodegvielu.
6.  Samazināt iesaldēto PVN līdz 0 - komercsabiedrībām, kuras pamatā eksportē; radīt iespēju nemaksāt izejvielu piegādātājam PVN un norēķināties ar valsti tikai pēc fakta pēc deklarētā mēneša beigām.
7.   Atbalstīt alternatīvas energoresursu auto degvielas lietotājus:
      7.1.   ieviešot nodokļu atlaides, iegādājoties videi draudzīgu auto – atlaidi reģistrācijas nodoklim;
      7.2.   piešķirot videi draudzīgu auto reģistrācijas nodokļu atlaides – atlaidi ceļa nodevai;
      7.3.   piešķirot subsīdiju videi draudzīga auto iegādes gadījumā;
      7.4.   subsidējot auto pārbūves, lai varētu lietot augstas koncentrācijas biodegvielu;
      7.5.   ieviest kārtību, ka automašīnām, kas izmanto B100 un E85 degvielas veidus, daļa autostāvvietu ir bezmaksas.
8.  Pastiprināt kvalitātes atbilstības kontroli no valsts institūciju puses, lai uzlabotu biodīzeļdegvielas kvalitāti tirgū, sabiedrības attieksmi un uzticamību produktam.
9.  Segt fosilās degvielas akcīzes nodokļa lielumā izmaksu starpību lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par biodegvielas apjomu, kuru izmanto lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes.
10. Caur ES struktūrfondiem, KPFI un valsts garantijām atbalstīt biodegvielas ražotņu modernizāciju un pārbūvi, lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un pēc 2017.gada nodrošinātu saražotās biodegvielas atbilstību ilgtspējības kritērijiem.

    

     Līdz brīdim, kamēr LR Ekonomikas ministrija sagatavos un virzīs izskatīšanai valdībā normatīvos aktus biodīzeļdegvielas ražotāju atbalstam, ir nepieciešams rast iespēju papildināt LR Ministru kabineta Noteikumus Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība” ar šādiem punktiem:

     1) Ietvert Latvijā audzēto lauku produkciju – rapsi – atbalstāmo lauksaimniecības un lauku attīstības projektu grupā kredītsaistību garantēšanai, gan iepriekš uzceltām ražotnēm gan jaunajām ražotnēm.

     2) Paredzēt iespēju sniegt Valsts garantēto kredītu un dzēst izsniegto kredītu apmaksu un izmaksas par ieguldītajām investīcijām.

     3) Pieņemt likumu un izstrādāt saistošos noteikumus par alternatīvo resursu ražotņu kredīta garantēšanas kārtību, kas dotu iespēju alternatīvo energoresursu ražotājiem kreditēt un pārkreditēt ražotņu celtniecības laikā veiktās investīcijas.

     Tas jādara tādēļ, ka valstij jābūt līdzatbildīgai par pieņemtajiem lēmumiem un atbalstu jaunu ražotņu celtniecībai, jo to stimulēja tā brīža LR likumi un noteikumi. Turklāt valstij jābūt līdzatbildīgai par izveidotajām darbavietām un jārada darbiniekiem pārliecība, ka ražošana ir valsts nākotne, jo ne tikai darbaspējīgo iedzīvotāju labklājība, bet arī bērnu un pensionāru labklājība ir atkarīga no valsts spējas nodrošināt un uzturēt darba vietas un regulārus ienākumus saviem iedzīvotājiem!

<< atpakaļ